Piezīme sev:
ērta poga, lai iezīmētu tekstu firefox adress bārā ir F6
I need…
….a hug.
Jeb šovakar dzīve liekas draņķis….
Nekas, rīt būs labāk, tikai žēl, ka TIK daudz visādu darbu vēl jāizdara. Laikam būšu dīvainis un iešu gulēt tagad lai rīt celtos AGRI, neko darīt, taču paldies cilvēkiem, kas bojā citiem garastāvoli vienkārši tāpat, bez iemesla.
Mood: destructive
Mani 3 pilieni draņķību, bet vsp, kad spīd saulīte, tad dzīve mēdz būt skaista, tikai šobrīd tāds skumjais periods.
Lata Devalvācija
Daži pēdējajā laikā spekulē par lata devalvaciju daži to uzskata par zālēm u.tml.,
Pēc mācību grāmatas tās arī sanāktu zāles tādai situācijai, kāda ir Latvijā, taču, tur parasti netiek ņemts vērā tas, ka Latvija ir maza valsts ar slikti attīstītu ražošanu, tas nozīmē ka:
- Latvija neko daudz neeksportē, nav daudz uzņēmumu, kuri no devalvācijas iegūtu, tb devalvācija dotu atbalstu eksportam tuvu nullei Latvijas situācijā.
- Latvijā ļoti daudzas lietas vienkārši neražo, ne tikai luksus mašīnas un traktorus, bet arī, piem. zobu pastu, tualetes papīru, zīmuļus & pildspalvas u. c. ikdienā vajadzīgas lietas, devalvācija radītu lielu un strauju inflāciju
Šo iemeslu dēļ devalvācija nelīdzētu, ja dzirdam baumas, zinam, ka muļķības, cilvēki kas strādā Latvijas Bankā nekad nepieļautu šādu notikumu.
Ja runā par to ceļu, kas izvēlēts tagad – algu deflāciju, tad tas ir grūts un sāpīgs, taču savā ziņā taisnīgs, jo efektīvākie saņems atbilstoši labāku atalgojumu par tiem, kas pusi no darba dienas birojā pavada rakstot komentārus delfos un tvnetā vai arī saņem 1000+ Ls algu mēnesī par ķerras stumšanu būvobjektā.
P.S. Tas nenozīmē, ka atbalstu personas, kas samazina algu visiem un sevi pasaudzē – tas ir ģļēvi.
Realitāte
Dīvaini bet pēdējajā laikā esmu secinājis, ka to, kā jebkura situācija attīstās ļoti nosaka tas, kā mēs paši attiecamies pret situāciju un to, kas notiek. Pirms kāda laika nedaudz mainījās mana attieksme pret dzīvi. (laikam pēc vienu nedeļu ilgas slimošanas vasarā).
Un bladāc! Bija laiks pārdomāt pēdējā mēneša via divu notikumus. tagad arī pamanīju, ka attieksmes maiņai līdzi nāk arī veiksme, kas dažbrīd liekas pat gandrīz azdomīga.
Var ieiet birojā piektdienā 10 minūtes pirms darba laika beigām (klientus neapkalpo jau 15 minūtes), secināt, ka viņi mani vairs neapkalpos. klusi pie sevis nolamāties. Taču pēkšņi pienāk vadītāja un sāk prasīt ko man vajadzēja un tā…
Īsi sakot – gribēju papriecāties par savu veiksmi skaļi
Paldies par uzmanību! Un tiešām pozitīva attieksme uzlabo iespējamo notikumu attīstību (nejaukt ar trulu optimismu kas aptuveni līdzīgs “gan jau viss būs ok” un cerēt vnm veiksies!). Atceries – tastas par ko tu domā mēdz piepildīties. nesen dzirdēju pa radio veselās divās dziesmās “Careful what you wish for, ’cause you just might get it all”
Iespaids jeb “ja liekas, tad var sasities”
Atstātais iespaids – parādība, kas it kā daļēji “pasaka priekšā” aptuvenos faktus pār kādu/kaut ko.
Diemžēl cilvēki, uzticoties iespaidam, mēdz neizvērtēt kritiski vai tas, kā viņiem liekas, ir patiesi vai arī viņi maldās. Cik gan bieži iepriekšējā pieredze liek cilvēkiem pieņemt aplamus lēmumus, jo viņi nespēj uz lietām/faktiem paskatīties tā it kā redzētus tos pirmo reizi.
Protams, ka šādi pieņēmumi, kas rodas pieredzes iespaidā, palīdz izdarīt secinājumus, pieņemt lēmumus utt., taču būtu arī jāatceras, ka tie ir balstīti uz pieņēmumiem, nevis faktiem.
Kārtējo reizi pamanījos pārsteigt kādu vienkārši pasakot patiesību…
Nedēļas nogales secinājums – ja ir vēlme panākt, ka citi par tevi domā, ka tu esi tāds vai šitāds (izvēlamies īpašību), tad vajag tikai rīkoties tā kā rīkotos cilvēks, kurš ir tāds vai šitāds. Pat nebūs nekas jāmelo – cilvēki paši padomās to, ko vēlies panākt. 
Uz cilvēkiem, kas pazīst tevi pietiekoši sen tas nedarbosies
Task manager (windows lietotājiem)
Nesen iemācījos, kā nespiest regulāri Ctrl+Alt+Del
Kā ātri dabūt task manager? nobraucam peli uz taskbar un nospiežam labo peles pogu (ne tru kur apzīmēts kāds logs/ikona) un izvēlamies Task manager.
Atzīšos tizlumā – ilgi šito nezināju un spiedu 3 pogu kombināciju. Neder, ja ir uzkāries explorer.exe process, tad būs vien jāspiež sen zināmās 3 pogas.
Strādā uz win XP un Vista, par citām versijām neko nezini
Manas pārdomas pēc referenduma
Šeit būs ir arī manas mazās pārdomas par referendumu (fui mums visiem, ka neatnācām pietiekami lielā skaitā).
Daži domā, ka referendumā nepieciešamais balsu skaits ir nedaudz uzpūsts un nepatiess, jo neesot skaidrs, no kurienes ir uzradušies 200 000 balstiesīgo iedzīvotāju. Rakstā dažas kļūdas – 1. nevis 70-to, bet 80-to dzimstības vilnis (konkrēti 88-tais, 89-tais, varbūt arī 90., btw, tieši šajos gados dzimušie pavisam nesen palika pilgadīgi), vēl, ja tolaik dzimstība tikai par 20 000 (kā minēts rakstā) pārsniedza mirstību, nenozīmē, ka nepiedzima daudz cilvēku, kuriem nesen kļuva pilgadīgi (ilustrācijai: nomirst 1 000 000, piedzimst 1 020 000, kuri pēc 18 gadiem ir pilngadīgi (uzrodas 1 020 000 balstiesīgo))
Pietiks par to. Šodien atradu ideālo raksturojumu referenduma rezultātam:
Mārrutku jums!
Pats biju par. Arī nobalsoju. Taču šoeiz jāsaka, ka kauns mums visiem, tauta, jau 2. reizi neizteicām savu viedokli par Saeimas un valdības darba kvalitāti – 1. reize bija pagājušajā vasarā, kad Vaira deva iespēju tautai atcelt grozījumus drošības likumā (un līdz ar to automātiski atlaist Saeimu). Visiem kas pēc šitā vēl čīkst par grūto dzīvi – paši esam vainīgi, mums bija iespēja mēģināt kaut ko mainīt, pat DIVREIZ. Kauns par šo izgāšanos. (ok, šoreiz vismaz bija vērā ņemama aktivitāte). Kāpēc grozījumus vajag – jā, grozījumi nebija plnīgi, taču tie radītu motivāciju mūsu 100 tautas kalpiem ( ), samazinātu to, ka domāt par tautu vajag reizi četros gados. Iedomājieties uzņemumu ar darbiniekiem, kurus nevar atlaist, vai tur kāds kko darītu vai tikai atsēdētu savu darbalaiku?
Ceru, ka tauta nākotnē kļūs saprātīgāka.
Blogeri blogo par blogošanu savos blogos
Īsumā – pēdējā laika tendence ir daudziem ierakstīt kko gudru par blogošanu.. ted nu es arī pacentīšos būt kā visi pārējie 
manuprāt liela daļa no cilvēkiem, kas cep tādus rakstus ir nedaudz pazaudējuši ideju, no kura parasti ir blogu pamatā – rakstīt kko par kādu tēmu (piem. tehniku) / rakstīt par sevi pasauli etc. un tad vēl tādas lietas kā blogeru pikniks etc. Kāda jēga? aiziesiet visi uz to pikniku un tad sarakstīsiet savos blogos visi par šo pasākumu (būs interesanti lasīt 100 un vēl 1 līdzīgus rakstus). Pēc būtības sanāk, ka pikniks ar blogeriem ir kkas īpašs… bet manuprāt nav. Blogeri, man liekas, ka kāds te pazaudē kaut ko….
Mana mirkļa domu plūsma. Pikniks: jau sācies .
Tiem riteņbraucējiem, kuri nezin
…, ka pāri Salu tiltam jābrauc pa gājējiem un riteņbraucējiem paredzēto ietvi, kas ir zem brauktuves – nu tur, kur ieiet tā ietve, kas ir virzienā uz/no tiltu…
Ir diezgan nepatīkami vērot tos dīvaiņus, kas brauc pa augšu – tā ir gan neērtāk gan pašam velobraucējam, gan autovadītājiem uz tilta. Turklāt, ja uz tilta nav sastrēgums visā garumā, tad braukšana tur ir diezgan bīstama, zinu, ka noteikumi atļauj riteņbraucējiem braukt pa augšu, taču saudzējiet savu veselību un autovadītāju nervus, tādu, kas tīšām vēlas nobraukt riteņbraucējus ir maz pat starp ļoti agresīvajiem braucējiem.
Nobeigumā – man prieks, ka cilvēku, kas pārvietojas ar divriteni kļūst vairāk.
Nedēļas nogale jeb vai mēs zinam, ko mums vajag
Beidzot atkal tiku ārā no Rīgas uz mirkli! vecāki rīkoja izbraucienu ar draugiem pa Latgali. Pabijām pie Rāznas ezera, Mākoņkalnā un šur tur citur. Taču ne par to, kā man patīk reizēm pabūt pie dabas vai to, cik jauka ir Latgale vasarā.
Šoreiz par to, vai mēs patiešām zinām, ko mums īsti vajag. Mēs visi esam kādreiz domājuši par to, ko vēlamies sasniegt vai sapņojuši par kko, tad mēs nospraužam dažādus mērķus dzīvē, dažus vieglak, citus grūtāk sasniedzamus vai nereālus. Taču… vai mēs atšķiram, kas mums dzīvē ir patiešām vajadzīgs (nepieciešamība) un kas – mūsu vēlmes (nejaukāk sauktas par iegribām, alkatīgumu u. tml.)? Kādēļ man radās šādas pārsdomas – satiku cilvēku, kurš var pateikt, ka viņam viss, ko vajag ir, ka neko vairāk jau nevajag. Konkrētās sarunas tēma bija par to, kādēļ iegulda laiku/darbu/zināšanas brāļa biznesā, kamēr neprasa pretī nekādu atlīdzību par to… tad nu tā, mana atziņa ir tāda, ka mēs ne vienmēr apzinamies, cik&ko mums vajag, lai mēs justos labi un laimīgi. Ir žēl redzēt daudz cilvēku, kas kāda sava mērķa vārdā ziedo daudz ko citu, domājut, ka mērķa sasniegšana padarīs laimīgu, taču patiesībā mērķis var būt nesasniedzams vai arī mērķa sasniegšanai tiek zaudēts kaut kas cits, patiesībā daudz svarīgāks laimei. Žēl redzēt cilvēkus, kas aizmirst par cilvēciskumu, draudzību etc. Vēl nožēlojamāk ir tas, ka daudziem cilvēkiem šie mērķi nāk no kāda ārēja avota, nevis viņiem pašiem – sabiedrības kopumā, vecākiem, draugiem, sociālās vides.
Nedēļas nogales atziņa – katram ir svarīgi zināt, kas tieši viņam dzīvē ir svarīgs un būtisks.
