Velosezona – atklāta, īsas pārdomas kā autovadītājam

Vispirms par manu velosezonas atklāšanu.

Beidzot esmu saņēmies uzrakstīt, velosezonu atklāju sestdienas vakarpusē – jutos nedaudz piečakarēts ar laiku ārā – bija auksts vējš, taču pēc 10-15 minūšu mīšanās jau bija ok. :) Forma, protams kādu laiku zaudēta, patiesībā pat ļoti šobrīd esmu sācis pie tā nedaudz (pavisam nedaudz) piestrādāt (beidzot no vārdiem pie darbiem!). Tas nu īsumā viss, bet pēc-velobraciena-prieks ir tas, ka svētdien sēžamvieta nesāpēja no sestdienas izklaidēm.

Vēl viena pozitīva tendence – šogad ir manāmi vairāk riteņbraucēju uz ceļiem, ne tikai svētdienās, bet arī darbadienās, un ne tikai tādi, kas brauc regulāri ikdienas vajadzībām. Prieks vairāku iemeslu dēļ:

  • tie, kas brauc ar divriteni, nebrauc ar auto vai autobusu – man par to ir prieks – mazāki sastrēgumi un vairāk vietas manā autobusā, pašām gribētos braukt ar divriteni, taču nav kur nolikt to;
  • velobraucēji paliek vairāk, tāpēc tagad tos Rīgas domei tomēr būs jāņem vērā – varētu vismaz beidzot iekārtot vēl kādu veloceliņu un padomāt par to, ka labojot ietves/ceļus, ir jāizveido nobrauktuves (ne tikai velobraucējiem, arī bērnu ratiņiem un invalīdiem), lieta ir tā, ka ļoti bieži Rīgā nobrauktuves ir tikai nobrauktuves parodijas, kas neļauj braukt ātrāk par 6km/h, ja negribi lauz riteni, ļoti bieži invalīdiem pārāk stāvas (spriežu vairāk pēc pārdaugavas puses, bet arī labajā krastā tā ir)
  • ja velobraucēju ir vairāk, autovadītāji pie viņiem pierod, brauc uzmanīgāk, veicot manevrus atceras, ka ir jārēķinās arī ar viņiem un tā satiksme man, braucot ar divriteni, ir drošāka

Tagad virsrakstā piesolītās pārdomas.
Pirms dažiem gadiem biju veiksmīgi iegādājies divriteni, devos vienā no pirmajiem izbraucieniem pa Rīgu, konkrētāk – braucu pa Maskavas ielu. Ātrums ~40km/h, Pēkšņi viens (kā tolaik uzskatīju baigais kretīns, šobrīd – vienkārši nejēga) nogriežas pa labi stāvvietā un apstājas (piebremzē neiebraucis stāvvietā, viņam priekšā laikam gājējs) tieši man priekšā. Nospiežu bremzes un ceru, ka sitiens pret auto sānu nebūs smags. Paveicās, novilku tikai melnu švīku uz asfalta, palika ~20cm līdz mašīnas durvīm. Tobrīd tikai pie sevis nolamājos.
Šobrīd, kad pats braucu ar auto – sapratu, kāpēc tā. Vadītājs nogriežoties pa labi nepaskatījās spoguļos vai pār plecu. Vadītāj, arī tad, kad nogriezies pa labi, paskaties, tāpat kā griežoties pa kreisi! Kāpēc? Tāpēc, ka tur var būt riteņbraucējs!

Kad beidzot būs siltāks? Gribu atkal braukt ar riteni, taču tagad bail saslimt (iesnas jau saķēru).

4 Atbildes līdz šim »

  1. 1

    Antons XIV teica,

    Velo rulezzz! Man vienreiz arī tā bija – braucu pa trotuāru Lāčplēša ielā un viens īblis nerādot pagriezienu nogrieza man ceļu, cik tur trūka, lai iemauktu viņam sānos! Dzinos pakaļ viņam 150 metrus – ignorēja mani… P1dars riktīgs, tādiem riepas pušu un mašīnas uz šrotu, pašus uz riteņiem uzsēdināt!

  2. 2

    Martins teica,

    Par saslimšanu muļkības – iepērc šalli un C vitamīnu, kā arī izsargies no svīšanas – viss būs čupačupsā!

  3. 3

    PiRX teica,

    Nu velobraucējam arī būtu jābūt uzmanīgam un nebūtu jālien pa labo pusi garām mašīnai. Cik atceros CSN, tad tāds manevrs ir vismaz nekorekts, ja ne gluži noteikumu pārkāpums.

  4. 4

    mrcrappy teica,

    ar velobraucēju tā jocīgi, jo velobraucējs parasti brauc lēnāk par plūsmu (izņēmums: sastrēgumi), turklāt fiška jau tāda, ka tā mašīna vispirms pabrauc garām un tad neskatoties rauj pa labi, kas liek riteņbraucējam spiest bremzi un cerēt, ka netrāpīs.
    Jā, gar mali spraukties nav korekti, taču neviens šoferis negrib redzēt riteņbaucējus ārpus 1. joslas (ir daži izņēmumu, kur 1. griežas pa labi, 2. brauc taisni), tā ir savā ziņā pašnāvība un autobraucēju, kuri tomēr parasti brauc ātrāk (nerunāju par sastrēgumiem), necienīšana.


Komentāra RSS · TrackBack URI

Saki savus vārdus