Nedēļa ar dziesmu un deju svētkiem pagājusi. Šoreiz rakstīšu no manas perspektīvas. Patiesībā biju tikai uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu – ne ko citu neredzēju, biju pamanījies saslimt uz nedēļu…. 
patiesībā tv redzātais deju koncerts mani nedaudz šokēja ar to, ka arēnā daļai skatītāju blieza virsū prožektorus konstanti visu koncerta laiku. Vēl es nesapratu vienu lietu – kopš kura laika dūdas ir tradicionāls latviešu tautas mūzikas instruments? Nu to es tā arī nesapratu, kāpēc tā pūtēju grupa tur bija… tipa lētākie, ko varēja noalgot vai? (mākslinieki, piedodiet, taču neatkarīgi no jūsu spēlēt prasmes es neredzu jūsu vietu dziesmusvēktos kā latviešu tautas svētkos) Taču kopumā jauki un grandiozi – kā jau dziesmusvētki. Arī veselība ir atgriezusies. Slimošanai ir viena pozitīva blakusparādība – ir salīdzinoši daudz laika, kurā var pārdomāt savu dzīvi 
Priecīgu šo nedēļu visiem, kas izlasa!
