Sajūta, ka vāveres ritenis atkal tiek griezts. Bet šoreiz ir citādāk. Laikam tādēļ, ka process vēl tikai sākumā. Un tad? Pat par jāņiem aizmirsu uzrakstīt… A nevajadzēja arī – šoreiz be komentāriem (P.s. paldies kolēģiem par vainagu)(P.P.S. Paldies par jauko apsveikumu 23. jūnija pēcpusdienā) Patiesībā šis nav vāveres ritenis. Tikai karuselis vai panorāmas rats, kurā šobrīd ir daudz jaunu iespaidu,
Gribējās uzrakstīt par sevis mānīšanu un pūlēm izdarīt neiespējamo: interesanti, bet dažreiz tieši sevis mānīšana man ļāva tikt uz priekšu, noiet vēl atlikušos soļus garajā ceļā, neapstāties&piecelties, kad paklupu; lai izdarītu neiespējamo – vispirms jāpārliecina sevi, ka tas ir iespējams, tālāk jau ir tikai tehniskas detaļas.
Šodien arī sajūtas šūpujas šūpolēs – no gatavības celties spārnos līdz bēdu ielejai. Bet patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Cilvēki man apkārt turpina mani pārsteigt. Parasti labā nozīmē par laimi.
Jā, tik bieži nenovērtējam to, ko neievērojam, kas ir nemanāms, bet ir (es vismaz ceru)… Ir pienācis laiks novērtēt to, kas man ir.
Istabu Autors teica,
Jūlijs 10, 2007 1:29 @ 1:29
mani gan sevis mānīšana tikai grūda atpakaļ vai, labākajā gadījumā, apturēju uz vietas un neļāva doties tālāk.
mrcrappy teica,
Jūlijs 15, 2007 6:25 @ 6:25
Kad nav, kur iet, un nav, kur krist tālāk, tad tas tikai palīdzēja, bet tāpat kā tēja/kafija var tik izmantota miega aizdzīšanai, ar to var labi bojāt veselību lietojot par daudz.